Jautājumi un atbildes
Eureka atbildes
Vai Digital Fairness Act jau ir spēkā esošs tiesību akts?
Nē. Tas ir regulas priekšlikums COM(2026) 1100 final, kas datēts ar 2026. gada 11. novembri. Preambulā kā iestādes, kas to pieņemtu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ir minēti Eiropas Parlaments un Padome. Ja regulu pieņemtu, to piemērotu no 40. panta 2. punktā norādītās dienas, ko priekšlikums norāda tikai kā “[12 months after the entry into force]” (formulējums angļu valodā; 12 mēneši pēc stāšanās spēkā).
- Titullapa
- Preambula, atsauces
- 40. panta 2. punkts
Vai Digital Fairness Act ir regula vai direktīva?
Priekšlikums ir regulas priekšlikums. Tā nobeiguma formulā teikts, ka tā uzliktu saistības kopumā un būtu tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tā atceltu Direktīvu 2005/29/EK. Paskaidrojuma rakstā teikts, ka priekšlikums pārveido materiālās tiesību normas par negodīgu komercpraksi no direktīvas par regulu.
- Akta nosaukums
- Nobeiguma formula pēc 40. panta
- 38. panta 1. punkts
- Paskaidrojuma raksts, 1. iedaļa
Uz ko attiektos Digital Fairness Act?
Tas attiektos uz uzņēmēju komercpraksi attiecībā pret patērētājiem pirms komercdarījuma, tā laikā un pēc tā saistībā ar produktu. Tirgotājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas darbojas nolūkos, kuri saistīti ar tās tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai profesiju, un ikviens, kas darbojas tirgotāja vārdā vai uzdevumā. Patērētājs ir fiziska persona, kas darbojas nolūkos, kuri nav saistīti ar tās tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatniecību vai profesiju.
Vai Digital Fairness Act attiektos uz tirgotājiem ārpus ES?
Pantos nav atsevišķa noteikuma par tirgotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības. 2. panta 1. punkts darbības jomu nosaka pēc prakses: uzņēmēju komercprakse attiecībā pret patērētājiem saistībā ar produktu. Paskaidrojuma rakstā teikts, ka Direktīva 2005/29/EK attiecas uz jebkuru tirgotāju, kas vēršas pie patērētājiem ES, tostarp uz tirgotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus ES, un ka 2. pants atkārto minētās direktīvas darbības jomu.
- 2. panta 1. punkts
- Paskaidrojuma raksts, 1. iedaļa
- Paskaidrojuma raksts, 5. iedaļa
Vai Digital Fairness Act aizliegtu maldinošas saskarnes?
Ar 10. pantu tirgotājiem tiktu aizliegts veidot, organizēt vai darbināt savas tiešsaistes saskarnes tādā veidā, kas var maldināt patērētājus vai manipulēt ar tiem vai var citādi būtiski kropļot viņu saimniecisko rīcību. I pielikuma III daļā ir uzskaitītas maldinošas saskarnes (53.–62. punkts), kuras visos apstākļos uzskatītu par negodīgām. Komisija varētu šo sarakstu papildināt vai grozīt ar deleģēto aktu.
Vai Digital Fairness Act prasītu tiešsaistes pogu līguma izbeigšanai?
Ja tirgotājs piedāvā patērētājiem iespēju noslēgt līgumus, izmantojot tiešsaistes saskarni, patērētājiem būtu jāvar izbeigt līgumu ar tiešsaistes līguma izbeigšanas funkciju neatkarīgi no tā, kā līgums tika noslēgts. Tā būtu apzīmēta ar vārdiem “terminate the contract here” (formulējums angļu valodā) vai nepārprotamu atbilstošu formulējumu, būtu labi redzama un viegli pieejama. 74. apsvērumā teikts, ka funkcija pati par sevi nepiešķirtu nekādas tiesības izbeigt līgumu.
Ko Digital Fairness Act mainītu attiecībā uz bezmaksas izmēģinājumiem?
Līgumiem ar bezmaksas izmēģinājuma periodu, kas noslēgti, izmantojot tiešsaistes saskarni vai citus digitālus līdzekļus, tirgotājam būtu jānosūta atgādinājums uz pastāvīga informācijas nesēja saprātīgā laikposmā pirms izmēģinājuma beigām. Ja atgādinājums nav nosūtīts vai patērētājs pirms izmēģinājuma perioda beigām nav skaidri piekritis turpināt par maksu, līgums patērētājam nebūtu saistošs.
Vai tirgotājiem būtu jānosūta atgādinājums pirms abonementa automātiskas atjaunošanas?
21. un 22. pants prasītu atgādinājumu par automātiski pagarināmiem līgumiem par produktu pastāvīgu piegādi, kas noslēgti, izmantojot tiešsaistes saskarni vai citus digitālus līdzekļus. Līgumiem, kuru termiņš ir seši mēneši vai ilgāks, tas būtu jānosūta ne agrāk kā 1 mēnesi un ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms pagarināšanas. 22. pantā īsākiem līgumiem ir noteikts cits brīdis. Ja atgādinājuma nav, patērētājs varētu izbeigt līgumu bez maksas, līdz tirgotājs to nosūta.
22. panta 4. punkts paredzētu atkāpi saistībā ar ieguldījumu pakalpojumiem: ja patērētājs ir devis nepārprotamu piekrišanu īstermiņa ieguldījumu līguma par finanšu instrumentiem automātiskai pagarināšanai, atgādinājums nebūtu vajadzīgs.
Vai Digital Fairness Act aizliegtu laimes kastes (loot boxes)?
Pantos termins “loot boxes” (laimes kastes) nav lietots. Tie regulē maksas mainīgas atlīdzības sistēmas; 63. apsvērumā laimes kastes ir minētas kā piemērs. Tirgotājiem būtu jāinformē patērētāji par pieejamo priekšmetu veidiem un to iegūšanas varbūtību un jānodrošina rīki šādu sistēmu atspējošanai. Ja produkts ir vērsts uz nepilngadīgajiem vai tirgotājs ar pietiekamu pārliecību zina, ka to izmanto nepilngadīgie, šādas sistēmas nepilngadīgajiem nevarētu piedāvāt.
15. panta 3. punktu nepiemērotu tiešsaistes sociālo tīklu pakalpojumu vai video koplietošanas platformu pakalpojumu, MI pavadoņu un vispārīgu sarunbotu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) [EU KIDS Act] 13. panta 2. punkts.
Vai mehānismi “pay-to-win” nepilngadīgajiem būtu aizliegti?
Ar 16. pantu tirgotājiem tiktu aizliegts piedāvāt nepilngadīgajiem mehānismus “pay-to-progress” un “pay-to-win”, ja to produkti ir vērsti uz nepilngadīgajiem vai ja tie ar pietiekamu pārliecību zina, ka produktu izmanto nepilngadīgie. 3. pantā tie ir definēti kā pirkumi spēlē vai lietotnē, kas iegūti ar maksājumu darījumiem vai apmaiņā pret maksas virtuālajām valūtām un kas ir vajadzīgi vai tiek pasniegti kā vajadzīgi, lai virzītos uz priekšu vai gūtu panākumus spēlē vai lietotnē.
Ko Digital Fairness Act paredzētu attiecībā uz virtuālajām valūtām spēlēs un lietotnēs?
Tirgotājam, kas piedāvā maksas virtuālās valūtas, ko izmanto tā virtuālo priekšmetu vai citu produktu iegādei, būtu jānorāda šo priekšmetu vai produktu atbilstošā naudas vērtība vai to aplēstā naudas vērtība tajā valūtā, kurā patērētājs iegādājās pirmo virtuālo valūtu.
Pienākumu norādīt naudas vērtību nepiemērotu tiešsaistes sociālo tīklu pakalpojumu vai video koplietošanas platformu pakalpojumu, MI pavadoņu un vispārīgu sarunbotu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) [EU KIDS Act] 13. panta 1. punktā noteiktais informācijas atklāšanas pienākums.
Ja produkts ir vērsts uz nepilngadīgajiem vai tirgotājs ar pietiekamu pārliecību zina, ka to izmanto nepilngadīgie, maksas virtuālās valūtas nepilngadīgajiem pēc noklusējuma būtu atspējotas un aktivizētas tikai ar vecāka vai aizbildņa apstiprinājumu.
Vai Digital Fairness Act aizliegtu atkarību izraisošu dizainu?
17. pantā nav aizlieguma. Tirgotājiem, kas veido, organizē vai darbina digitālos produktus tādā veidā, kura nolūks ir veicināt kompulsīvu vai pārmērīgu lietošanu vai kurš, kā var pamatoti paredzēt, to veicina, būtu jānodrošina patērētājiem viegli pieejami, efektīvi rīki četru uzskaitīto funkciju atspējošanai. Tās aptver automātisku atskaņošanu un nepārtrauktu satura patēriņu, noteiktus paziņojumus, mudinājumus iesaistīties regulārā laikā un funkcijas, kas imitē starppersonu attiecības. Pantā ir izņēmumi, kas saistīti ar Regulu (ES) [EU KIDS Act].
Vai Digital Fairness Act aizliegtu personalizētu reklāmu?
Ne vispārīgi. Ar 12. pantu tirgotājiem tiktu aizliegts mērķēt reklāmas, pamatojoties uz profilēšanu, divos gadījumos: izmantojot patērētāja personas datus, ja tirgotājs ar pietiekamu pārliecību zina, ka patērētājs ir nepilngadīgs, un izmantojot īpašu kategoriju personas datus. Tirgotājiem nebūtu pienākuma apstrādāt papildu personas datus, lai novērtētu, vai patērētājs ir nepilngadīgs. Tiešsaistes platformu nodrošinātāji, uz kuriem attiecas Regulas 2022/2065 III nodaļas 3. iedaļa, ir izslēgti.
Vai Digital Fairness Act aizliegtu personalizētu cenu noteikšanu?
Ne vispārīgi. Ar 13. pantu tiktu aizliegts personalizēt cenu, pamatojoties uz profilēšanu, tādā veidā, kas pamatoti varētu radīt kaitējumu patērētājam, ja tirgotājs ar pietiekamu pārliecību zina, ka patērētājs ir nepilngadīgs vai ir neaizsargāts vecuma, lētticības, invaliditātes vai jebkādas īpašas nelaimes vai tik smagu apstākļu dēļ, ka tie mazina patērētāja spriestspēju. Tirgotājiem nebūtu pienākuma apstrādāt papildu personas datus, lai to novērtētu.
Kādi noteikumi attiektos uz ietekmētāju mārketingu?
Tirgotājiem, kas veic ietekmētāju mārketingu, katra komerciālā paziņojuma komerciālais nolūks būtu jāatklāj, izmantojot terminus “advertisement” vai “commercial collaboration” (formulējums angļu valodā). Tie nedrīkstētu iekļaut tiešus aicinājumus nepilngadīgajiem pirkt produktus. Ietekmētāju mārketings attiecībā uz produktiem, kuru reklamēšana patērētājiem ir aizliegta saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, un attiecībā uz bīstamiem produktiem nebūtu atļauts. Ikvienam tirgotājam, kas izmanto ietekmētāju mārketinga pakalpojumus, atbilstība būtu jānodrošina ar līgumu vai, ja līguma nav, ar citiem piemērotiem līdzekļiem.
Vai patērētājiem būtu tiesības klientu apkalpošanā runāt ar cilvēku?
Ja tirgotājs pēc līguma noslēgšanas nodrošina tiešsaistes klientu apkalpošanu, saziņa ar cilvēku būtu jānodrošina pēc patērētāja pieprasījuma un tad, ja citi līdzekļi nav efektīvi. Ieguldījumu pakalpojumi, kā definēts Direktīvā 2014/65/ES, ir izslēgti. 76. apsvērumā teikts, ka saziņa varētu notikt līguma valodā, bez maksas un bez nepamatotas kavēšanās tirgotāja darba laikā; pašā 25. pantā tas nav teikts.
Ko Digital Fairness Act paredzētu attiecībā uz automatizētām sistēmām, kas noslēdz līgumus patērētāja vārdā?
Tirgotājiem, kas dara pieejamas šādas sistēmas, būtu jānodrošina patērētājiem rīki, ar kuriem paust savas izvēles un iestatīt un pielāgot sistēmu parametrus. Pirmo reizi izmantojot sistēmu, patērētājiem būtu skaidri jāizvēlas, vai apstiprināt visus līgumus, tikai noteikta veida līgumus vai nevienu, pirms tie kļūst saistoši. Sistēmai būtu jāatklāj jebkurš maksājums, kas saņemts par līguma piedāvāšanu, un jebkurš interešu konflikts. 26. pantu nepiemērotu finanšu pakalpojumu sniegšanai.
Ko Digital Fairness Act mainītu attiecībā uz pasākumu biļetēm un virtuālajām rindām?
Attiecībā uz pasākumu biļetēm, kuru cena var pieaugt tirgotāja darbību vai automatizētu vai algoritmisku procesu dēļ, uzaicinājumā veikt pirkumu būtu jānorāda, cik biļešu attiecīgajā kategorijā ir pieejamas par reklamēto cenu, un maksimālā cena. Tirgotājam, kas izmanto virtuālās rindas sistēmu, būtu jāparāda pašreizējā cena, tas, vai gaidīšanas laikā tā var mainīties, un, ja var, maksimālā cena.
Kā tiktu nodrošināta Digital Fairness Act izpilde un cik lieli varētu būt naudas sodi?
Dalībvalstis nodrošinātu atbilstību ar tiesu vai administratīvo iestāžu starpniecību; Komisijai būtu pilnvaras attiecībā uz Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem.
Sankcijām, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2394 21. pantu, valsts noteiktais maksimālais naudas sods būtu vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs vai vismaz EUR 2 miljoni, ja informācija par apgrozījumu nav pieejama. Komisijas naudas sodi lietās, ko tā izmeklē, nevarētu pārsniegt 6 % no pasaules mēroga gada apgrozījuma.
Ko Digital Fairness Act atceltu?
Direktīvu 2005/29/EK. 38. pantā teikts, ka direktīva tiek atcelta un ka atsauces uz to uzskatītu par atsaucēm uz regulu un lasītu saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā. 38. pantā atcelšanas datums nav norādīts. Paskaidrojuma rakstā teikts, ka atcelšana stājas spēkā no regulas piemērošanas dienas.
- 38. panta 1. punkts
- 38. panta 2. punkts
- Paskaidrojuma raksts, 5. iedaļa
No kura brīža piemērotu Digital Fairness Act?
Priekšlikumā nav noteikts kalendārais datums. 40. pantā teikts, ka regula stātos spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un to piemērotu no “[12 months after the entry into force]” (formulējums angļu valodā; 12 mēneši pēc stāšanās spēkā). Šis formulējums priekšlikumā ir aizstājējteksts kvadrātiekavās. Tekstā nav norādīts ne pieņemšanas, ne publicēšanas datums.
Kā Digital Fairness Act būtu saistīts ar Digitālo pakalpojumu aktu un citiem ES aktiem?
4. pantā teikts, ka regula neskartu citus Savienības tiesību aktus, kas regulē konkrētus uzņēmēju negodīgas komercprakses attiecībā pret patērētājiem aspektus. Tajā ir minēti seši: Regula (ES) 2016/679, Regula (ES) 2022/1925, Regula (ES) 2022/2065 (Digitālo pakalpojumu akts), Regula (ES) 2024/1689, Direktīva 2010/13/ES un Regula (ES) [EU KIDS Act]. Pretrunu gadījumā noteicošie būtu šie citi Savienības noteikumi, un tos piemērotu attiecībā uz šiem konkrētajiem aspektiem. 9. apsvērumā paskaidrots, kas uzskatāms par pretrunu.